Eirozonas inflācija pārsniedz prognozes, bet eiro vērtība krītas, jo pastāv bažas par tarifiem

Eirozonas inflācija janvārī pieauga vairāk, nekā gaidīts, tādējādi palielinot ekonomisko nenoteiktību, jo investoru noskaņojumu joprojām ietekmēja draudošie ASV tarifi Eiropai.

Saskaņā ar Eurostat ātrajām aplēsēm gada inflācija eirozonā 2025. gada janvārī pieauga līdz 2,5%, salīdzinot ar 2,4% decembrī. Šis rādītājs pārsniedza ekonomistu prognozes, kas paredzēja, ka inflācija nemainīsies un saglabāsies 2.4% līmenī, kas bija augstākais līmenis kopš 2024. gada jūlija.

Pamatinflācija, kas neietver svārstīgās enerģijas un pārtikas cenas, saglabājās stabila 2,7% līmenī, atspēkojot gaidas par nelielu samazinājumu līdz 2,6%.

No galvenajiem inflācijas komponentiem augstākais gada rādītājs bija pakalpojumu nozarē – 3.9%, tomēr nedaudz zemāks nekā decembrī reģistrētie 4.0%. Pārtikas, grādīgo dzērienu un tabakas cenas pieauga par 2.3%, kas ir lēnāks temps nekā iepriekšējā mēnesī novērotie 2.6%.

Savukārt enerģijas cenas pieauga līdz 1.8%, strauji atpaliekot no decembrī reģistrētā 0.1% līmeņa, bet ar enerģiju nesaistītu rūpniecības preču inflācija saglabājās stabila 0.5% līmenī.

No eirozonas dalībvalstīm augstākais gada inflācijas līmenis bija Horvātijā (5.0%), kam sekoja Beļģija (4.4%) un Slovākija (4.1%). Īrijā, Somijā un Itālijā reģistrēts zemākais inflācijas līmenis – attiecīgi 1.5%, 1.6% un 1.7%. Mēneša izteiksmē Slovākijā un Lietuvā bija vērojams straujākais cenu kāpums – abās valstīs cenu pieaugums bija 1.6%.

Tirgus reakcija: tirdzniecības spriedzes apstākļos eiro ir zem spiediena

Neraugoties uz inflācijas datiem, kas bija spēcīgāki, nekā gaidīts, eiro centās nostiprināties un joprojām atradās zem spiediena augošo bažu par ASV tirdzniecības politiku dēļ. Valūta īsu brīdi atrada atbalstu 1,0230 līmenī attiecībā pret ASV dolāru, bet dienas laikā tā joprojām samazinājās par 1,2 %. Janvāra sākumā tā bija nokritusies līdz 1,0175, kas ir zemākais līmenis kopš 2022. gada novembra.

ASV dolārs kopumā nostiprinājās, pieaugot par 0,7% attiecībā pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu. Kanādas dolārs vājinājās par vairāk nekā 1%, savukārt Meksikas peso vērtība samazinājās par 2,1%, tirgotājiem reaģējot uz saspīlējumu tirdzniecībā.

Valūtas tirgus svārstīgums radās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti izteica draudus noteikt muitas tarifus Eiropas Savienībai. Administrācija jau ir ieviesusi 25% tarifus Kanādas un Meksikas precēm un 10% tarifus Ķīnas importam, un Tramps brīdināja, ka nākamā varētu būt Eiropa.

Analītiķi norādīja, ka tirgi vēl nav pilnībā novērtējuši tirdzniecības spriedzes saasināšanās risku. BBVA pārstāvis Alejandro Cuadrado norādīja, ka tarifi, visticamāk, arī turpmākajos mēnešos būs dominējošā tirgus tēma.

“Tarifi turpinās dominēt tirgos, un daži tirgotāji joprojām uzskata, ka tos varētu atcelt. Valūtas tirgos vēl var nebūt iekļautas visas ietekmes cenas,” viņš rakstīja pirmdien.

ING eksperts Frančesko Pesole brīdināja, ka globālā tirdzniecības konflikta izredzes, tarifiem aptverot arī ES, ir nepārprotams lejupvērsts risks eiro kursam.

Viņš piebilda, ka “potenciāli nozīmīga ASV tirdzniecības ziņojuma iznākšana aprīlī varētu saglabāt investoru noskaņojumu pārdot EUR/USD”.

Eiropas akciju lejupslīde, vissmagāk skarts autobūves sektors

Eiropas akciju tirgi strauji samazinājās, jo bažas par tirdzniecību aizēnoja inflācijas datus. Euro STOXX 50 samazinājās par 1,9 %, bet Vācijas DAX indekss noslīdēja par 2 %.

Lielākos zaudējumus piedzīvoja automobiļu nozare, jo investorus satrauca bažas par ASV tarifiem Eiropas automobiļiem. Volkswagen akcijas samazinājās par vairāk nekā 6%, Mercedes-Benz kritās par 4,9%, bet BMW zaudēja 4,5%. Milānas tirdzniecībā Stellantis akcijas samazinājās par vairāk nekā 7%, savukārt riepu ražotāja Pirelli akciju vērtība kritās par 5,5%.

Nenoteiktība saistībā ar tirdzniecības politiku un tās iespējamo ietekmi uz tautsaimniecību lika investoriem meklēt patvērumu valsts obligācijās, tādējādi visā Eiropā samazinot peļņas likmes. Vācijas Bund obligāciju peļņas likmes samazinājās par astoņiem bāzes punktiem līdz 2.40%, savukārt Francijas OAT peļņas likmes samazinājās par sešiem bāzes punktiem līdz 3.15%.